Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Ir laiks...

Kad elpas saskarsies
tā bikli, negaidīti,
tās pamirs
pašā jūtu viļņa galotnē,
lai svētlaimība spētu turpināties,
kur īstenība
pāriet sapņu pasaulē.

Tad iekāroto lūpu pumpurs
dāvās rozi,
kas mulsi, paļāvīgi
atvērsies,
un vārdi aizmirsīs,
kas dzeja ir un proza,
un liktenis par sevi brīnīsies.

Ir laiks...
Tu taču zini satikšanās vietu.
Starp mums tik sen jau
sapņu stīgas nostieptas,
kur, paklanoties mūžībai,
lej gaismu zvaigznes,
un pāri mēness sardzē stāv,
kad satumst nakts.
Viedokļi par dzejoli
 Naktsvijole_es  2019-01-29 11:33 
Ja,jūsmīga dzeja,kā no 20 gadsimta iesākumiem;)
 Susurlacic  2019-01-31 09:33 
gluži kā 18 gadīgs jauneklis :)
 bariss  2019-01-31 12:13 
Nekā personīga.
 Burve77  2019-02-01 13:49 
Ak, romantiskā dzeja...ak,ak,ak,ak,ak;)
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?