priekšapmaksa

kā zeķi bez pāra
kāds
pasauli manu ārda
stiepj viltību tīklus
ber ceļā
zalkšu vārdus
zog laiku
no apcirkņiem
tā jau pustukšiem
un izdāļā gaiļiem
suņiem
rukšiem

20g gaisu
pa kluso
kā nagla
ritenī iedūrusies
līdz elpai sāk trūkt
un vējam burās
tam glābšanas plostam
kam krampjaini pieķēries
turos

cik siltas tās zeķes
gandrīz vairs neatminos
kā dieva sandaļu pēdas
egejas jūras viļņos
un šaubām basām
samīdot ilūzijas
vienmēr vērts
taisnību zināt
kā okarti
nevēlos
ticību papildināt