Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

bez nosaukuma

lietus plīst kā papīrs
un sniegs kā cukurs tējā zūd
kā vēlos es ar tevi
šai vējā skūpstīties

un debesis melnas kā kafija
un dubļos kā biezputrā stieg
un prāts kā vīna noreibis
tik tu esi pazudis
kā palos aizplūdis strauts

es skatos kā ledus upē burzās
un liekas kāda lauska
tiek atlauzta arī man
mākoņi kā satrakots pūlis traucas
un savas ilgas es aizraidu tiem līdz


Viedokļi par dzejoli
 lapsu_aacis  2018-10-28 02:34 
labs materiaals unj sachakareec.


labi saliidzinaajumi, bet paskaidrojoshie
saliidzinaajumiem teikumi, nosit visu apetiiti uz pusseshiem, jo turj tiek pazinjoC
akurat preteejais tam, ko saliidzinaajumi veesta.

i prieksh kam?!
 Sinilga  2018-10-28 03:11 
administrācijai solīju atturēties no komentāriem, bet šoreiz būs izņēmums –

rakstīts, kad man vēl nebija 18
toreiz (padomju laikā) dzejnieks – kritiķis lika
man saprast - mazas meitenes taču no tādām lietām neko nesaprot, pārāk intīma dzeja -
nolauza man spārnus uz ļooti ilgu laiku
 lapsaacijs_albiins  2018-10-28 03:15 
taisniiba kritikjim.
paarraksti sasienot kopaa abus elementus i buus dzeja
 straume22  2018-10-28 07:36 
Lielisks darbiņš!
Pēdējās divas rindas kontekstā es lasītu šādi:
"es skatos kā
ledus upē burzās
un liekas kāda lauska
tiek atlauzta arī man
mākonis kā satrakots
traucas
un savas ilgas es aizraidu tam"
:)
 Susurlacic  2018-10-28 12:51 
lapps ..purziņš zanācis :)
 RRAGANA  2018-10-28 16:47 
Man patika pirmais pantiņš! 👍
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?



on-line.lv
Lietojam sīkfailus, lai personalizētu saturu un reklāmas. Sapratu