garām...
Viena satikšanās
Un aizejam viens otram garām.
Kā divi vilcieni
Katrs pa savām sliedēm.
Vienas nakts saruna
Un rīts
Un atkal katrs citā virzienā dodas.
Tā visu dzīvi
Ejam garām viens otram.
Neredzam pastieptu roku,
Sāpīgu smaidu.
Ejot pa mežu,
Sniedzam glāstus kokam,
Bet dvēseli atstājam kailu.
| Viedokļi par dzejoli |
| Sinilga |
2018-10-27 11:01 |
| smeldzīgi. patīk |
| straume22 |
2018-10-27 11:32 |
| Es traukšos uz mežu, lai sniegtu glāstus kādam kokam...K-hemm, tā teikt. |
| Anri |
2018-10-27 15:08 |
| vismaz koku apskaut ir veselīgi. |
| Maarka_Tvans |
2018-10-27 18:00 |
Nekas nevar būt svarīgāks par kārtīgu koku!
Un autore to ļoti labi zin, par ko arī
vēsta citiem lasītpratējiem. |
| allldis |
2018-10-27 20:06 |
| Labs! Merci! |
| lapsaacijs_albiins |
2018-10-27 21:44 |
| beerniŠČiiKs par dauC |
| straume22 |
2018-10-29 10:31 |
(atceras)Kādreiz bērnībā, cēlos es nesamērīgi agri, redzēju pa logu, kā kaimiņu
onkulis skrien rīta pārskrējienu, tad min.15-20 stāvējis apkampis abām rokām bērzu.
Tas bija VIŅA koks, kurš deva tam vīram spēku... |
| KardinalBiggles |
2018-10-31 12:30 |
| Sauljuk, neskauj kokus, skauj vīriešus :) |
| vaga |
2018-10-31 20:07 |
Hm. Kaut kā ļoti pretrunīgi Glāstīt vienu koku mežā un vienlaicīgi atstāt dvēseli
kailu? Nezinu, autoram labāk saprotams, ko viņš ar to domāja.
P.S. bet tomēr labi,
ka šāds darbs ierosinājis lasītāju uz savām improvizācijām (es domāju MT
palaidnību)
|
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|
Reģistrējies šeit!