Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Iepazīšanās oHo.lv romantiska

garām...

Viena satikšanās
Un aizejam viens otram garām.
Kā divi vilcieni
Katrs pa savām sliedēm.
Vienas nakts saruna
Un rīts
Un atkal katrs citā virzienā dodas.

Tā visu dzīvi
Ejam garām viens otram.
Neredzam pastieptu roku,
Sāpīgu smaidu.
Ejot pa mežu,
Sniedzam glāstus kokam,
Bet dvēseli atstājam kailu.
Viedokļi par dzejoli
 Sinilga  2018-10-27 11:01 
smeldzīgi. patīk
 straume22  2018-10-27 11:32 
Es traukšos uz mežu, lai sniegtu glāstus kādam kokam...K-hemm, tā teikt.
 Anri  2018-10-27 15:08 
vismaz koku apskaut ir veselīgi.
 Maarka_Tvans  2018-10-27 18:00 
Nekas nevar būt svarīgāks par kārtīgu koku!
Un autore to ļoti labi zin, par ko arī
vēsta citiem lasītpratējiem.
 allldis  2018-10-27 20:06 
Labs! Merci!
 lapsaacijs_albiins  2018-10-27 21:44 
beerniŠČiiKs par dauC
 straume22  2018-10-29 10:31 
(atceras)Kādreiz bērnībā, cēlos es nesamērīgi agri, redzēju pa logu, kā kaimiņu
onkulis skrien rīta pārskrējienu, tad min.15-20 stāvējis apkampis abām rokām bērzu.
Tas bija VIŅA koks, kurš deva tam vīram spēku...
 KardinalBiggles  2018-10-31 12:30 
Sauljuk, neskauj kokus, skauj vīriešus :)
 vaga  2018-10-31 20:07 
Hm. Kaut kā ļoti pretrunīgi Glāstīt vienu koku mežā un vienlaicīgi atstāt dvēseli
kailu? Nezinu, autoram labāk saprotams, ko viņš ar to domāja.
P.S. bet tomēr labi,
ka šāds darbs ierosinājis lasītāju uz savām improvizācijām (es domāju MT
palaidnību)
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?



on-line.lv
Lietojam sīkfailus, lai personalizētu saturu un reklāmas. Sapratu