Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Sapnis

Es esmy šeit un tagad
Viens otram blakus
Skaties manās acīs
Kamēr uzzied kaktuss.

Tās teiks Tev vienu
Domās esi man caur dienu
Elpot, ēst un gulēt
Nevaru ne ar vienu!

Saulrietā mēs abi
Atkal Joņojam un skrienam
Krūtīs sitas jūras dvesma
Tu un es, mēs laimīgi arvienām!

Es nevaru, nevaru novērst skatu
No tavām acīm, matiem...
Tu man tikai saki
Un es būšu blakys!

Asara nobirst, tātad esmu modies
Vai tas bija tikai sapnis,
Kāpēc tas tā vispār rodas?
Viedokļi par dzejoli
 lapsu_aacis  2018-09-22 22:20 
fignja.
 straume22  2018-09-24 11:32 
"Glāze blakus jau tukša"
"tevi ko satiku reibumā
atcerēšos nekad
lai atskaņas
nav
un nevajag
Ir vietējā dome
nav un vispār nevajag
varbūt pēdējā doma"
(c un
dz.):
Maarka_Tvans
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?



on-line.lv
Lietojam sīkfailus, lai personalizētu saturu un reklāmas. Sapratu