Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Negaiss


Virs upes klājies miglas auts
no lietus pelēkuma austs,
stingst viļņi tēraudpelēkie -
lūdz žēlastību debesīm.
Rīts pelnu pelēks lēni aust,
gaiss pamiris, ne vēsmas nav.
Kad saule beidzot vizuļos
Un dzīvo spēku izstaros?
Vēl pērkonkaru atbalsis,
Dun grāvienos pa pamalēm
tik skaudri, ka pat domas gaist
zem Dieva dusmu zibeņiem.
Pēc vētras mežs nu pierimis,
klus putnu koris izbailēs.
Viss dzīvais gaidās sastindzis,
līdz lavīnām līst debesis...
Viedokļi par dzejoli
 Susurlacic  2018-05-25 08:45 
uz to pusi velk..Lāc noslēpjas alā zem dižozola :)
 straume22  2018-06-04 08:15 
Patika.
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?



on-line.lv
Lietojam sīkfailus, lai personalizētu saturu un reklāmas. Sapratu