Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Tā bija un ir

Bij nakts reiz tik tumša,
Ka neauga zāle.
Un pūces kliedziens
Palika bāls.
Bij nakts reiz tik smaga,
Kā karavāle
Un zvaigznes apdzisa
Nesniedzot tāles.
Bij sirds man tik smaga
Kā svina upe.
Un asaras aukstas,
Cietas kā māli.
Bij dienas tik dzestras,
Ka Sastinga saule
Un Laimes mātei
Salūza kauli.

Tāpēc es lūdzu
Tu šurp vairs nenāc:
Ir salūzis mēness
Un palicis nepra`ts.

Viedokļi par dzejoli
 gundega19  2018-04-15 10:19 
tur aiz mākoņiem ir saule... tici...
 Ani_ta  2018-04-19 11:04 
Tev viss ir tik tumšs, kliedzošs, bāls un dziestošs, auksts un lūstošs- kaut kāds
neprāts.
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?



on-line.lv
Lietojam sīkfailus, lai personalizētu saturu un reklāmas. Sapratu