Un atkal...

autors: bariss [dzejoļi]

Varbūt kaut kur tur tālu tālumā,
kur nerast vietu kretīniem
un izdomātas jūtas nepazīst,
kur māņu, viltus nav,
ar zābaku tev nesper, tālāk pasūtot,
nav izvirtības, klupušo,
un ļaužu negantības,
bet ciena vecākos
un vienmēr valda klusums, miers ...
Nu pietiek! Aizsapņojos,
atkal jālaižas no mākoņiem uz zemes.
Bet sapņi?! Ak, pie joda tos!
Kaut jāatzīst –
pēc tiem tik ļoti tiecos...

<< uz saturu

nejaušs dzejolis

nākamais dzejolis >>

Viedokļi par dzejoli
straume22	2018-03-15 19:34
Jo mazāk cilvēku man apkārt, jo mazāk pāri daru tiem, un zābaku ir mazāk un debesis ir tīras. Bez mākoņiem.
Burve77	2018-03-15 21:34
Sapņi ir jauka padarīšana:)
solimarja	2018-03-17 22:59
Mieru var rast mazāk klīstot bez mērķa pārpildītās ielās...
Susurlacic	2018-03-20 14:16
Visiem ar zibeni, kas nesapņo :)
gundega19	2018-04-23 12:18
...tur tālumā, kur ziemas nepazīst, un rozes mūžam zied un nenovīst... tur būs tiešām labi... sapņo vien... reiz tas būs...

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!