Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

TEV

Man patika,kā tu ar mani sarunājies,
Es tavā mierīgajā balsī ilgi klausījos.
Un vārdos ,ko tu teici īsus ,skaidrus,tiešus,
Es tavu domu ceļus saredzēju garus.


Man patika ,kā tu uz mani skatījies-
Bij tavās acīs kaut kas dziļš un patiess.
Tās mani glāstīja un viegli satraukt spēja ,
Es tajās raudzījos un pazudu kā lapa vējā.


Man patika ,ka reizēm klusums bij starp mums,
Varbūt ,ka tajā brīdī tas kā patvērums,
Kā vairogs dvēseli no sāpēm pasargāja ,
Lai vēlāk balta tā var tavai pretī nākt.


Man nepatika vien ,kā tu no manis projām gāji ,-
Tik ļoti pēkšņi, nesaprotami un spēji !
Nu es ar zvaigznēm sarunājos ,klusē tās un smaida ,
Un reizēm šķiet, ka krītot kāda saka -GAIDI!,
Viedokļi par dzejoli
 klusaisMiileetaajs  2018-01-15 15:51 
Visi dzejoļi par klusumu labi. :)
 Naktsvijole_es  2018-01-15 15:52 
Zvaigznēs der ieklausīties,jā;)
 noktirne66  2018-01-28 13:15 
Un paliek mūžīgs jautājums - kāpēc...
 RRAGANA  2018-01-31 15:57 
Skaisti!👍
 RRAGANA  2018-01-31 15:57 
P.S. Bet skumji...
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?



on-line.lv
Lietojam sīkfailus, lai personalizētu saturu un reklāmas. Sapratu