Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Pārdomas rudenī

Jau atkal aizlido dzērves,
Salnas no rītiem zemi sedz.
Un rudens tik vieglu roku
Kļavās savu uguni dedz.
Tā kokos kvēlo, bet neuzliesmo,
Vien sauju skumju dvēselē sviež,
Kad norautās lapas vēji
Pirms kritiena dejā vēl griež.
Drīz pārklās tās visu zemi,
No lietus lāsēm tik smagas kļūs.
Caur vakara mijkrēšļiem sirmiem
Veļu laiks apciemos mūs.
To piemiņai iedegsim sveces,
Lai dvēseles sildītas tiek.
Šai tumsas pārsvara laikā
Gaismas mums nepietiek.
Tā jāglabā sirdī savā
Kā ticības augstākais spēks.
Pēc rudens un ziemas saltās
Atkal pavasars nāks.
Pārlidos dzērves mājās,
Un lapas no jauna plauks.
Tā gadu no gada, pa apli,
Iet laika ritējums savs.
Viedokļi par dzejoli
 straume22  2017-10-14 16:34 
Patīkami bija lasīt šīs lieliskās rindas.
 assortina  2017-10-15 00:28 
Labs. Ar noskanu!
 Susurlacic  2017-10-16 09:50 
..vienalga... nostaļģija. grauž
 Burve77  2017-10-16 10:44 
Grauž, grauž, nostaļģijai asi zobi! Dzeja patīk, jo sajūtas ļoti saprotamas.
 Keitinja  2017-10-25 08:37 
Labs....
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?