souvenir ... sveši motīvi ... Skrjabins

autors: vakarveejsh [dzejoļi]

Es pakrītu zālē
kā vēstures norauts karogs
vai brāzmas nozagts lakats
vēl vējā paceltas noviz manas krāsas
vēl paceļos kā lidot tad ploku
pie zemes
vēl brīdi esmu es karogs
nāk kājas nāk lietus
un dubļi mani pielīdzina un vieno
esmu es zeme un visa pamats
esmu viss un neviens

<< uz saturu

nejaušs dzejolis

nākamais dzejolis >>

Viedokļi par dzejoli
straume22	2017-08-28 19:26
Doma laba, riktīga. Un uz vārdiem cien.autors nav skops... Ja man ļautu pastrādāt ar slotu, vai uzlaist stiprāku vēju, vai lietu, tad paliktu man tīkams šīs lieliskās dzejas kodols: "Es pakrītu zālē vēl vējā paceltas noviz manas krāsas vēl ceļos kā lidot tad ploku pie zemes vēl brīdi es esmu nāk kājas nāk lietus un dubļi tos vieno esmu es zeme un visa pamats viss piedots"
vakarveejsh	2017-09-05 16:50
Vārdi pie katra atnāk pa citu ceļu.

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!