Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Nakts kūst

Nakts kūst
kā agra pavasara ledus,
uz galda glāzē
dzirkstī sarkanvīns.
Tev pieskaros
un ļauju lai tu jūti
kā pāri krūtīm mana roka slīd.
Un aiztrauc pāri mums
aiz viļņa vilnis,
lai uzlidotu pusnakts debesīs,
kur izšķīst tūkstoš zvaigžņu miriādēs,
lai dzistu, kad aiz loga smaidīs rīts.
Mēs noreibuši
griežamies kā tauriņdejā,
nakts kūst,
kā ledus sārtā šardonē.
Drīz paši izšķīdīsim miriādēs...
Nakts kūst -
un reizē arī abi mēs.



Viedokļi par dzejoli
 ceturdiena  2017-05-25 20:43 
Izvirtulīgs dzejolis
 vaga  2017-05-25 21:13 
labs dzejolis. patiešām
 Susurlacic  2017-05-26 08:03 
Norma :)
 gobis  2017-05-28 21:56 
kamēr sviests mutē kūst,
es esmu - dzīvs ...
 Burve77  2017-05-28 22:26 
Lai noreibtu, nekādu vīnu nevajag!
 bariss  2017-05-29 16:20 
Taisnība, Burve. Tāpēc jau vīns palicis glāzē uz galda...
 klusaisMiileetaajs  2017-05-31 10:30 
Nojaušu, ka bariss no mīlas izslāpušajām nevar pat atkauties. Ja es tā prastu dzejot,
man par mīlestību nebūtu vajadzības klusēt!
 straume22  2017-06-02 12:31 
Skaisti.
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?