līnijas

Tikai tevi vēlos redzēt tikai tevī klausīties,
Savas sāpes tevī remdēt tavos smieklos veldzēties,
Gaidīšu es tevi mīļais ,tur kur priedes mežā šalc ,
Tur es būšu tava mīļā ,tu man sapņu princis balts .


Kaut kur tālumā dzird troksni, vai tur tu pie manis jāj...?
Savā bruņās kaltā zirgā un ar lakatiņu māj..?
Slēpies mīļā ,zemē gulies un ar sūnu galvu sedz,,,
Naidnieks uzglūnējis tumsā ,kaujas ugunskuru dedz

Cieši blakus jau uz pēdām, paspīd zobens asmens balts,
Tas ir tērauds , paliek auksti , gaisā uzšalc sārta palts ,,
Neredzēšu es vairs tevi ,sirds man viena, nu tā lūzt ...
Asinis kļūst arvien mazāk, tās kā strautiņš zemē plūst

auksta dzelzs skar karsto miesu un kā pīķis gaisā stāv
baltā nēzdodziņa vietā sārta lupatiņa blāv
acis aizmiglotas raugās ,nogurušas -zilā tālē...
cauri kokiem miglas laukos augums aukstais , nedzīvs bālē ...

Liktenis ļauj piedzimt ,dzīvot ,raudzīties, kā saule riet.
Pēkšņi atņemt steidz tas visu, kad vismazāk gribas iet
Mežš kas šķita reiz kā pēlis, tagad nāves elpu dveš
Akmeņainie upes krasti stāv kā piemineklis svešs...