Ceļš uz sapni vasarā

Pāri laukiem, pāri pļavām, pāri ganībām un kokiem
Aizpeld zilie, aizpeld baltie mākoņvīri, metot lokus.
Ziedu smarža ceļas gaisā, arī putni lidzi tai,
Gribu lidot, gribu celties, pretim doties vasarai.

Tālu lejā upes mēles, tālu lejā ezers zils,
Siltā dzelmē, tur zem niedrēm, slēpjas vecā ezerpils.
Vārti vaļā, ceļi balti, rumaks zilām krēpēm skrien,
Princese ar rožu kroni, cauri lēpēm krastā brien.

Baltām rokām, baltiem pleciem, acis -spoži dimanti,
Ātrāk, ātrāk lejup laižos, notvert sapņu princesi.
Attrauc vēji, sakuļ putas, dzelmē izgaist gaismas pils,
Nogrand pērkons, sapnis izgaist, liepā iesper zibens zils.

Norimst vēji, atnāk saule, ezers tumšs un nedzirdīgs.
Stāvu malā, skumstot klusi, gluži tā kā vītols līks.
Gan jau atkal pāri pļavām, pāri ganībām un kokiem
Peldēs zilie, peldēs baltie mākoņvīri, metot lokus..