Laime...

Laime ir
kā ābolu ēst –
sulīgs mīkstums ar pasakainu garšu – baudai,
dziļāk serdīte – šķautņaina kā darbs,
bet pašā viducī sēkliņas,
no kurām var
visu atkārtot un turpināt,
ja pietiks spēka un prāta tik tālu tikt.

Es laikam
kožu tik dziļi,
ka viss saplūst vienā,
no zilskābes sīvuma –
līdz briestošo rožābolu smaržai.