LAIMĪGAIS BRĪDIS.

autors: bumbina4242 [dzejoļi]

Es gribu spārnus celt putniem
Un vēlos vērt ziedlapas ziediem.
Gribu būt kopā ar smaidīgiem ļaudīm-
Ar šiem cilvēkiem labiem un viediem.

Man pietiks ar vienu čukstu,
Ka pasaulē laimes ir daudz,
Ka kaut kur aiz pļavām un upēm
Cilvēks pēc cilvēka sauc.

Un varbūt sauks mani vārdā,
Spiedīs pie krūts, kā māk,
Un teiks man zelta vārdus-
Viens laimīgais brīdis ir klāt.

<< uz saturu

nejaušs dzejolis

nākamais dzejolis >>

Viedokļi par dzejoli
straume22	2016-02-29 11:34
"Spiedīs pie krūts, kā māk,"... Katrs jau ko māk, ko nemāk. Kas dos pa kaklu, kas zemāk. ... Lai veicas, cien. autore!
esmu	2016-03-01 23:34
Man šķiet ,ka bez pēdējā pantiņa būtu labāk.Lai cien.autore man piedod,jo tas mans subjektīvais viedoklis..nekā personīga.
klusaisMiileetaajs	2016-03-06 15:54
Ienāca prātā dziesmas vārdi - "...kāda laimīga sagadīšanās..." :)
lindmane	2016-03-11 18:58
lielisks dzejolis, uzrunā, ir trāpīgi!

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!