...

Var liesmās raudzīties kā bezgalīgās tālēs,
Un dvēselē klausīties kā tā dzied
Par lietām neaptaustāmām un dārgām,
Par ceļiem neredzamiem, ko tā iet.

Smalkiem pavedieniem, zvaigžņu rakstiem
Viss šai pasaulē ir kopā siets.
Tu tikai plaukstās ieskaties,
Un redzēsi visu dzīvi, kā tā zied!

Var klusumā klausīties kā simfonijā.
Un domās maldīties jūdzēm tālu.
Kā ceļinieks tuksnesī pāri kāpām,
Līdz savai oāzei tas tiek.

Kādus ceļus vien dvēselītes iet?!
Kādām aizām un jūrām pāri tiek?!
To tev nepateiks un nepastāstīs vairs neviens.
Tikai Dievs, kas Tevī liets...