Depresija

autors: dieva_pienenite [dzejoļi]

Šogad vairs nejūtos jauna,
Sirds nezvana cīruļiem līdz.
Dārzs, kūts un virtuvē panna
No skursteņa dūmi stīdz.
Drīz beigsies — jāgādā malka.
Noguris vakars,
Puspamodies rīts;
Viss darāmais gadiem jau zināms,
Tikai laiks saraujas īss —
Kur agrāk darbos pagāja stundas,
Tur tagad nepietiek dienu.
Nepadarītais un nepagūtais
Sakraujas grēdās,
Un priekam vairs nepaliek vietas.

Bet cīruļi zvana,
Un sniegpulksteņi piespēlē līdz.
Pavasaris.
Bet vairs nepalīdz.

<< uz saturu

nejaušs dzejolis

nākamais dzejolis >>

Viedokļi par dzejoli
ankoridzha	2015-03-11 18:59
Novēlu, lai pavasaris tomēr palīdz :)
lapsu_aacis	2015-03-11 23:23
blaa blaa, es neĒsmu dzheina fonda, manC miiljais aleen deloon.. cik reizes shvakaaji vinilu smadzenees, kameerj shito "sveika mana dienasgraamatinja" proozu uScepi? :)
hefny	2015-03-12 06:28
pāries,-tas ziemas nogurums, kas jānoskalo saules staros! Pasmaidi!
straume22	2015-03-12 07:34
10.
Susurlacic	2015-03-12 12:55
Aiz gada sakrājas gads.. Un tu nezini- kamdēļ neesi tas pats :)
kisindzera	2015-03-12 22:22
Dvēseles kliedziens! Bet uzrakstīts labi...
klusaisMiileetaajs	2015-03-13 09:48
Viņš vientuļš un pamests Kā zvirbulis vējā. Starp ļaužiem paslēpts Tirgus ejā. (Susurlacic)

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!