Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Karš.

Karš
kājas un stumbeņi, asinis, vaidi
Karš
tu guli ar seju dubļos un gaidi
tad komanda: celties, uz priekšu
bet bailes rauj tevi zemē iekšā
un iekšas pa muti jau kādam ir laukā
skan kliedzieni: kājās..., par māti..., maukas...
bet lode, tā klusi, tā nejautā
izmeta mani no kaujas autā
Karš
tas nav rakstāms
tas nav: tev nebūs nogalināt
bet manis vairs nav
es miris, es laukā, uz lauka
Karš.
Viedokļi par dzejoli
 Gjertruude_Zette  2004-05-28 18:36 
veidojās iespaidiiga iluuzijas aina, lasot šo dzejoli....( protams tas atkariigs no
cilveeciņa izteeles)
 pooh  2004-05-28 18:52 
tev nebuus,
jo tevis vairs nav.
tas ir karsh
 LapsaE  2004-05-29 20:20 
Tā nekas!
 _perverso_  2004-05-30 19:15 
nu te jau ir! gribeetu dzirdeet veel kaut ko no tevis
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?