Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Šūpuļdziesma lācim

Nakts aiz loga slēģus ciet
aizvērusi klusi,
dusi, lāci, lai ir nakts
miegu atnesusi.

Sen tev miers un debesis
ziemas sapņus raisa,
tava skaistā lācene -
dieviete tik skaista.

Tur, aiz loga, mēnestiņš
tā kā balta poga,
iespīdēja lodziņā
balta zemeņoga.

Nakts aiz loga tumsu tev
atnesusi klusi,
dusi, lāci, lai ir miegs
pavasara pusē.



Viedokļi par dzejoli
 lapsu_aacis  2015-03-09 21:23 
amiŅ!

-uzkaŠ pakalniinu unj iestaada krustu-
 Redkoleegjija  2015-03-09 21:29 
[Lapsi Teu arii sjkjiet jo taaljaak jo banaalaak?]
 lapsu_aacis  2015-03-09 21:32 
a hvz, bet lasot radaas iespaiC, ka laaci rok nasaFsem. :)
 assortina  2015-03-09 23:44 
Ļoti skaists veltījums! Izjusts un ar noskaņu!
 hefny  2015-03-10 07:15 
jauka šupuļdziesmiņa.bet-lācim tagad gan jāmostas pavasara dailei un jūsmai. tas
viņam dikti derētu un piestāvētu!
 klusaisMiileetaajs  2015-03-10 09:54 
Visi dzejoļi par klusumu ir kolosāli. :)
 FAETONS  2015-03-10 10:22 
Nobeigums varēja būt izteiksmīgāks.
 straume22  2015-03-10 10:23 
Ļoti mīļš veltījums lācim:)
 sarma7  2015-03-10 11:36 
Tāda dziesmiņa jādzied esot blakus lācim, kā serenāde. :-)
 Susurlacic  2015-03-10 15:41 
O jāa :) Lācic pieņem šo noskaņu un veltījumu :) Paldies
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?



Lietojam sīkfailus, lai personalizētu saturu un reklāmas. Sapratu