Šūpuļdziesma lācim

autors: Santrape [dzejoļi]

Nakts aiz loga slēģus ciet
aizvērusi klusi,
dusi, lāci, lai ir nakts
miegu atnesusi.

Sen tev miers un debesis
ziemas sapņus raisa,
tava skaistā lācene -
dieviete tik skaista.

Tur, aiz loga, mēnestiņš
tā kā balta poga,
iespīdēja lodziņā
balta zemeņoga.

Nakts aiz loga tumsu tev
atnesusi klusi,
dusi, lāci, lai ir miegs
pavasara pusē.

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
lapsu_aacis	2015-03-09 21:23
amiŅ! -uzkaŠ pakalniinu unj iestaada krustu-
Redkoleegjija	2015-03-09 21:29
[Lapsi Teu arii sjkjiet jo taaljaak jo banaalaak?]
lapsu_aacis	2015-03-09 21:32
a hvz, bet lasot radaas iespaiC, ka laaci rok nasaFsem. :)
assortina	2015-03-09 23:44
Ļoti skaists veltījums! Izjusts un ar noskaņu!
hefny	2015-03-10 07:15
jauka šupuļdziesmiņa.bet-lācim tagad gan jāmostas pavasara dailei un jūsmai. tas viņam dikti derētu un piestāvētu!
klusaisMiileetaajs	2015-03-10 09:54
Visi dzejoļi par klusumu ir kolosāli. :)
FAETONS	2015-03-10 10:22
Nobeigums varēja būt izteiksmīgāks.
straume22	2015-03-10 10:23
Ļoti mīļš veltījums lācim:)
sarma7	2015-03-10 11:36
Tāda dziesmiņa jādzied esot blakus lācim, kā serenāde. :-)
Susurlacic	2015-03-10 15:41
O jāa :) Lācic pieņem šo noskaņu un veltījumu :) Paldies

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!