Vārdi

reiz,
sen atpakaļ
man piederēja
KLUSUMS.
pilnīgs
savā nepilnībā.
auklēts
pašas mūžības
skavām
un
mirkļa pieskāriena
mīlēts.
nekopts
un greizs,
bet gandrīz
pavisam īsts.
KLUSUMS.
tik nepareizi
pareizs.
vienkāršs savā
pilnīgumā
un
pilnīgs savā
vienkāršumā.
...reiz es biju
laimīgs,
jo man piederēja
KLUSUMS.
...līdz tas
pavisam nejauši
izlīdēja no
manām plaukstām
un
plīsa...
sašķīda, kā balta,
trausla
porcelāna vāze,
un caur
tūkstots rievotām
plaisām iespraucās
TROKSNIS
,maskējies ar
izkrāsotu
jokdara masku,
kā indīga
ēdenes čūska.
maskējies par
klusiem čukstiem,
solīdams man...
...visu.
tikai man.
reiz,
vakar
man piederēja
VĀRDI.
iesākumā tikai
jaundzimuši,
klusi čuksti,
kas , kā
bērni reizēm
to dara
- izaug lieli.
tie izaug nevaldāmi.
tie izaug divsejaini.
tie izaug bez konteksta.
tie izaug par nezālēm.
tie izaug nederīgi.
tie izaug man vajadzīgi.
tie izaug par
TROKSNI.
tie izauga...
...tik vien, kā tīksmei,
ko es loloju,
tik bezdievīgi.
...kā ellīgs
čūskas šņāciens,
kas aprij...
reiz,
rītdien
man atkal
piederēs
KLUSUMS.
tas atgriezīsies
pie manis,
kad debesīs
rietēs
sārta saule
un
neaizies ar
saullēktu.
piederēs
pēdējo reizi,
tāpat, kā sen
agrāk pirmo.
tas kļūs
par kumosu
manas dvēseles
un vienu no,
sirdspukstiem.
mūžīgi-
vieds, pabeigts
KLUSUMS.
sarežģīts savā
pilnīgumā
un
pilnīgs savā
sarežģītībā.
tas atnāks,
lai paliktu
šeit.
...reiz es būšu
laimīgs,
jo man piederēs
KLUSUMS.
īsts, patiess klusums...