Es esmu...

nakts neredzēja
klusums nedzirdēja
laiks uz kurieni
nedomādams skrēja
pār tavām krūtīm
kautrīgi pārlidoja mana elpa
pusmirkļa pieglaušanās attālumā

plaukstas neuzdrīkstoties par to pat domāt
dega kaut kur visuma telpā
kā pieskārušās zvaigznēm karstām
ķermeņi samainījušies lomām
jauno izjūtu apzināšanās priekā
satika bezgalības fenomenu
realitāti tvarstām

nemirstība kļuva tik tuva
ka prāts atbrīvojies no visa liekā
piepildījās ar gaismu senu
un tevi visu guva

sapratu
es esmu tu