Etīde ar auto krāsām

sāp vārdi
mēmi noasiņo
nepabeigti
nepateikti
kā izbiedētas čūskas
aizlokās un nozūd
ikdienu steigā neaizmesto akmeņu kaudzē
klusumam savs šarms
sava miljons iespēju aura
pāri klusumam laipa šaura
zem tās bezdibenis
bailes audzē

baltas pelītes
tik mazas un mīļas
apēd sieru
(to kas par brīvu)
un turpina skraidīt slazdā

manā pasaulē
neredzamā stikla būrī
āboli sūri
blondīne pārbrauc pār mani
(it kā dzīvu)
sarkanā Mazdā

viss ir tik relatīvi īsts
sapņiem jau vakar tur nebija vietas
tu teici –man pie vienas vietas
es nezinu ko nozīmē vārds ŠĶĪSTS-

es arī
ne zinu
ne minu
tuvais paliek neiepazīts
un mīlestība piesūcas
kā parazīts

sāp vārdi...
kaut kad teikti
tagad beigti
apakšā bezdibenis

atceros
es tevi pāri tam nesu
tu cieši pieglaudies
un teici - gribu
vēl tikai baltu Mersedesu-