vēl dažas mežrozes

autors: elle_errante [dzejoļi]

Pēc lietus viss kļuvis citādāk
Ēnas izdejo klusumā aizsmakušo deju
Zinu ka te tumsā kāds koks neredzami zied

Atgriežos -
Ar mežrožu stīgām dārzs seno mūri sedz
Tās pāraugs drīz visu
Ja nepasteigšos
Mūsu vīnogulāji ēnā ieaugs
Un ēna pieaugs
Bites vairs nelidos šurp
Ja nepasteigšos
Izcirst rožu džungļu brikšņus pirms tās vieglprātīgi ziedēt un reibināt sāk..
Vēlāk mežrozes dedzinu saulrietā
Cieš manas plaukstas no ērkšķiem
..

Māja stingi manī veras
Durvju rokturis atsprāgst vaļā
Vēl cieš manas plaukstas no ērkšķiem..
Ak jā -
Jums vēl nepastāstīju par spoguli bēniņos
No tā mazliet māņticīgi baidos
Garāmejot slepus tajā ielūkoties vairos..---

..Tu esi ne tikvien
Kā spoguļa atspulgā pašam šķiet
Dvēseli tavu spogulī neieliet..
Vīns glāzē
Un manas domas ņemas spēkā patiesību vārdos teikt
(kādu patiesību?) tādas nemaz jau nav
Tikai mirkļa ilūzija
Kā vīns kurš bēniņos aiz spoguļa stāv
Īstā patiesība nav vajadzīga nevienam
Pārāk rūgta un reizēm smaga
Iebāz to pats zini..
(Nevainīgi pasmaidu maigi -
Ne satraucies es mazo ikdienas patiesību nemedīju)
Meklēju citu
Kas satricina
Bezgalīgu..
Eju mežrožu pelnus dārzā kaisīt
Kājas pinas svārku mežģīņu malā (jeb melos)
Pēc lietus.
.. vēl dažas mežrozes zied.

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
bamvirs	2014-06-08 10:21
Lieliska mūsdienīga aina! Pēc dzejas izlasīšanas gribās tikties ar autori, dzejnieci, kas pazīst skumjas, dzejnieci, kas nenodos!!!
klusaisMiileetaajs	2014-06-08 10:41
Jā, man arī pēc dzejoļa izlasīšanas radās vēlēšanās ar dzejnieci satikties. Žēl, ka profilā nav lasāms, kur un kad viņa dzīvo, kā arī nav īsti pārliecības vai dzejoļa autors vispār ir sieviete.
hefny	2014-06-08 12:59
hmmm... mežrozs ir tikpat asas savos dzelkšņos kā vilkābeles,kas pilnos ( melu -apskaidrības)ziedos zied. viss aizaug ātri pagājības vai ikdienības dārzos ciet. Tad tikai cirvis, tvirta roka skaidras domas dzīta, un uguns , versmojoši spīva dīva te vienīgā,kas līdzēt var. tas jāiztur,- tik nesaudzīgi pārvērtības nesošs laiks.
lapsu_aacis	2014-06-08 13:19
-iereev parj piezemeetajaam velmeem - tikties arj nenodeveejiem- starjp citu, kurj nopeerkamas taas mezhrozes, kurjas stiigojot!? aa unj veel, es veeleetos zinaat, kaadaa kraasaa shameejaam irj ziedi. :D pavirŠŠŠ.
assortina	2014-06-08 18:21
Ar tādu mistisku piesitienu!
klusaisMiileetaajs	2014-06-08 23:29
Baigi mistisks, jā..!
laukroze	2014-06-09 00:02
piekrītu KM savdabīha mistika..
Susurlacic	2014-06-09 11:01
Meklēju citu Kas satricina A varbūt vajadzētu teikt - SATRACINA ??:)
taalais_sakura	2014-06-09 15:22
ērkšķainas stīgas gar mūsu apziņām lodā caurdur domas kā ar lāstekām aukstām sapņiem spārnus sien un noraugās kā mēs mūžības bezgalīgas ceram nāks kādudien dzejniece ērkšķu sadurtām plaukstām un atkal cels labestību godā
Plaanpraatinjsh	2014-06-09 21:51
Jūt kosma noslēpumaino elpu.
jukas	2014-06-10 21:14
Mistērijas mežrožu apaugumā autors ir centies lai arī es iepinos un beigās stāvu nesaprasts ar saplēstām jaunajām zeķubiksēm...
forele	2014-06-10 21:52
(izlasa un aizpeld uz saviem bēniņiem... atmiņu spogulī pavērties) Paldies, klīstošā, ieklīsti biežāk! :)

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!