kādi soļi uz bruģa

šorīt atkal kāds pamodies par gadu vecāks
kāds tikai stundas dažas
vēl nepamodies
savā pirmajā miegā
sapņu pasauli vēro
aiz loga tik kluss
var dzirdēt kā rītausma mostas
un nakts kā aizejot sēro
kā kuģi pamet ostas
un nodrebinās garām
pirmais autobuss
aizskrien jauneklis
sarkanā treniņtērpā tērpies
(viņš skrien katru otro rītu)
šodien ir tas otrais
citādi es viņu negaidītu
kas vēl tur aiziet garām
nedzirdamiem milzu soļiem
varbūt torņa celtnis spirāliskiem lokiem vērpies
iet jaunā vietā mākoņus stutēt
aizlido vārds
vēl tikko bija mutē
varbūt nevajadzēja laist
bet tagad jau par vēlu
paliek dvēselē nožēlas skrandas
un vaigi aiz kauna kaist
bet tas pāries
paies dažas stundas
vēl kaut kas aizies garām
žēl ja tas vārds kādam trāpīs
bet varbūt tāpat nepieskāries
aizlidos pasauli lāpīt
dzirdu noskan svilpiens no kuģa
skaņu virtenēm garām
kādi papēži izsit takti uz bruģa
ieklausos tajos soļos
varbūt tā skan dzīve
kad tā aiziet garām