Posteksistenciāla kolāža ar aci.

autors: _deggunnoiser_ [dzejoļi]

Viņš raudzījās manī klusi
Rāmi kā padevīgs suns
Tikai saspringtais
Pirms lēciena spraigais ķermenis
Kūkums
Kā uzvilkta loka draudošs līkums
Biedējoši tuvu
Stindzina

Neatkāpies no manis
Tik lēni nāk saplūšana
Paliec ar savu pelēko ēnu te
Smalki spindzošajā priekšnojautu kolbā

Uguntiņa

Iemirdzējās viņa acīs
Šņācošs vējš

Un es jutu sava pārkostā ķermeņa gabalus
Sprakšķam starp viņa zobiem

Man izkrita acs
Un es atstāju tvērienā pastiepto roku
No viņa mutes ārā

Silts lietus līst uz manas plaukstas
Un es dzirdu, kā vālodze sarunājas
Ar priežu galiem
~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~

teici manim lietus lāse
savu spirgtu sacījumu
mirguļojot sagšu klāsi
manu plaukstu slacīdama

visa mana pasaulīte
tagad tevī ielijusi
visa dzīves pamalīte
tavā valgmē pierimusi

kam bij tevim tā pilēt’i
kad redzokļi pazaudēti
tu pār mani smeldzi lēji
asariņu nenoķēri

~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~
Un es ieniru dziļāk
Viens vienīgs asiņu dārzs
Starp lāpstiņu
Un kreisās kājas nokosto pēdu
Kāds virpulis.
Ierāva tālāk

Nekas vairs nebūs kā agrāk.
Es atkal atradu

aci.

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
Plaanpraatinjsh	2013-08-08 08:30
Iespaidīgi.
klusaisMiileetaajs	2013-08-08 10:18
Uzsita apetīti. Laikam jāiet uz ledusskapi pēc aukstās gaļas.
laukroze	2013-08-08 11:14
koa piebilst?? galvenais, ka esi atradis redzokli..;)
ali_ments	2013-08-08 11:45
asiņu jūrā es nirstu ar pārkostu rīkli un sānu štrunts par zudušo aci galvenais - saglabāt krānu
laukroze	2013-08-08 14:28
:DDDD par ali_ments komentu..;)
ofni	2013-08-08 16:07
kakis peli nokēris pele dziesmu nodziedāja tautasdziesma pēdējā atskan kaķa vēderā
elle_errante	2013-08-08 17:29
..Pakļaujot fiziskai iznīcībai galveno varoni, tomēr pēdējās dzejas rindās radot cerību staru – pārdzimstot tam jaunā kvalitātē, dzejas autors ir radījis atkal jaunu, metafizisku šausmu pilnu stāstu. Paldies, bija ļoti interesanti lasīt un izbaudīt dzejas plūdumu, notikuma gaitu, radot vēlēšanos kādu laiku varbūt pievērsties vairāk veģetārismam.:) Iespējams, ka talantīgais dzejas autors ir iedvesmojies no Po daiļrades. „..Un tā, nelidodams projām, krauklis sēd, sēd vēl joprojām Dieves marmorblāvā plecā cieši manām durvīm klāt. Raudzīdamies sapņojošām acīm dēmoniski drošām...” :)
forma1961	2013-08-08 21:20
Negribas pat lasīt
Maarka_Tvans	2013-08-08 21:58
Vareni.
taalais_sakura	2013-08-09 07:54
Īsts "pavārmākslas"šedevrs, kas pagatavots tā,ka pagalam pretīgu ēdienu tomēr gribās nobaudīt līdz galam.
jukas	2013-08-09 08:35
Tas tāpat kā ar to kumeliņu...nokrīt migla , un re , če ,atrodas negantnieks....
straume22	2013-08-09 16:12
"Un es dzirdu, kā vālodze sarunājas Ar priežu galiem" -vienīgā lasāmā rinda. Pārējais kā vienmēr - murgs. Svaigākās ziņas no morga(gandrīz apvemjas). Labāk nelasītu.
baalzams	2013-08-09 22:30
tas spirgtais sacījums varēja arī izpalikt.
Naktsvijole_es	2013-08-16 13:07
Hmm...nez kapēc manī saplūda vairākas dimensijas kopā..;) Interesants...
Redkoleegjija	2013-08-18 01:00
..

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!