Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Izabellai

Kam raudi tu, ak daiļā Izabella?
Kāds lācis tevi saminis?
Vai tev šī diena liekas grūta,
Jo Donžuāns guļ aizmidzis.

Tu neraudi, ja Rimī pārdod sieru,
Kas Francijā jau sapuvis.
Un virsū dzerot Alpu kazas pienu,
Tu pārdomā sev grūto likteni.

Pār tavu galvu mākoņaitas bizo
Uz trijām aizlec traumēts sienāzis.
Un gaužas asaras pār krūtīm lēji,
Kad durvīs lauzās dzēris vēstnesis.

Pie tavām kājām laizās taksis
Un taurē iepūš smaidīgs šoferis.
Lai līgo grīdas, nodreb meži
Es tevi neesmu gluži aizmirsis.




Viedokļi par dzejoli
 forma1961  2013-08-05 15:28 
Nu te par visu aprakstīts.Suskam galva viss vienā kamolā.
 laukroze  2013-08-05 16:23 
nebēdnīgi, traumētais sienāzis, labi teikts..
p.s. tomēr lūriķo..:)
 baalzams  2013-08-05 18:01 
ak, laimīgā Izabella.. pat traumēts sienāzis pieminēts.. jā, kopumā lasāms dzejs.. :)
 an2013  2013-08-05 19:09 
nav gluži aizmirsis, kāds prieks.
 assortina  2013-08-05 20:14 
:)Sirdi plosošs dzejs!
 ali_ments  2013-08-05 21:33 
Vienīgi trešo pantu var izdziedāt kā Staburadzi. Pārējais - uz to pusi.:)
 Burve77  2013-08-06 13:24 
Ko tur raudāt, labāk pie dabas braukt un dzīvi baudīt:)
 klusaisMiileetaajs  2013-08-07 19:02 
Baigi optimistisks.
 Susurlacic  2013-08-08 12:48 
Taisnība KlM.. visam pāri optimisms un citi .. ismi :)
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?