Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

pēdējais

No nekurienes uz nekurieni.
Miglā stacija, ēnas un vilcieni.
It kā vēl esam, it kā jau bijām,
Kā sejas no vecām fotogrāfijām.

Gaisma tik blāva, dziesma tik klusa
Vakara krēsla pirms ilgas nakts.
Pirms tāla ceļa mēs paliekam vieni.
No Nekurienes uz Nekurieni.
Viedokļi par dzejoli
 forma1961  2013-07-20 11:22 
Tas autors ir tāds lēkājošs.Uzreiz pēdējais,bet kur pirmais un vidus.
 lapsu_aacis  2013-07-20 15:51 
uunj akal dzisme no vecaas biiblejas:
pirjmaas 6 rindeles veel kuda nji shlo, a
peec tam laikam kastrolis arj kartoshkiem saacis uz pliiC evis vaariities, bet
cepties unj galaa pielikC PLJUKSH, uz aatru roku.

WTF?!
vai tieshaam nu TIK
NENORMAALI jaasteidzas uz to apstiprinaashanu stibiit, ka neviizho kaarjtiigi
nostraadaat?!
nu,nesaprotu es shito.
 vakarveejsh  2013-07-21 02:33 
Lapsu_ beigas tiešām tā strupi apraujas un visumā trivilālais atvēziens paliek
pusceļā, kaut ar jauku gleznu.
 klusaisMiileetaajs  2013-07-22 09:08 
Atkal viens te mirt taisās? :))
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?