IMANTAM ZIEDONIM

liegu, liegu smilti...
pagalvī latvju dainu vieglumu
smilšu graudu nebeidzamo/bezgalīgo viedumu un pastāvību

viņa paša domu radīto padebešu gaismas staros
es joprojām dzīvoju un tveros
es joprojām jūtu to nebeidzamā spēka plūsmu
ko devis viņa gara spēks un vārdi.. -
tik stipri, neatkārtojāmi un savā domā krāšņi...

nekad vairs.., nekad ...
tikai netverami tālu būsi Tu..
bet būs Tavi neaizmirstamie darbi - vārdi...
vienmēr ar mums.