Miglains

asaro logs
liedzies, liegties nav vērts
tik par Latviju sapņojis esmu
dzirnakmeņu es malts
kamēr palicis balts
un vēl baltāks
no ceļiem nu ceļos

kas var pateikt tūlīt
ko mums atnesīs rīts
kādas lapas no lauriem
mums vijās
stīgots pavediens
atrod mani kā piens
maza bērniņa
kārīgās lūpās

miglains asaro mūžs
lauzts un postīts mazliet
tomēr dzīve tik bezgala skaista
švīko akmeni grauds
tur aiz loga kāds sauc:
iznāc ārā
un mazgājies dienā



Redkolēģijas piezīme:
materiāls diskusijai par tēmu "Kad ietekme kļūst par motīvu, motīvs par citātu, citāts par plaģiātu?". Un kurā brīdī autora pašcieņa prasa atšifrēt piedalīgo pusi?