Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Dziives taka!

Ir agrs riits, migla, rasas paliekas uz zaales
ES eju savu dziives taku, viens , es juutos viens
Visapkaart klusums, tumsa , nezinaams visums
Kas gaida mani taalaak
STOP! Es apstaajos tumsas galaa kas mirdz
Ssii gaisma it kaa nokrita no debesiim
Es nezinu kas taa ir
Bet es peec taas tiecos uz priekssu
Kad jau liekas ka taa ir lloti tuvu
Taa attaalinnas taalaak un taalaak
Kaa lai panaaku to, kas likaas burviigs
Tai pat laikaa ar skumiigs
Taa dziive taka sadalaas
Taa plaisaa, un katra plaisa mani saista
Ar domu sapnniem mani kaisa
Ir jauns sapnis man dots!

Viedokļi par dzejoli
 Blansheens  2004-08-16 10:38 
sapnju teema ir bezgaliiga =]
 Adriana_L  2004-08-28 14:31 
Njaa, skatos es tev esmu kaa iedvesmas avots dzejai, protams, ne jau labaa noziimee,
bet dziives taka ir nezheeliiga, samierinies ar to, kas bijis bijis... un izbijis
 sauleskalns  2004-09-02 03:20 
Tu esi kaa veejss te ir te nav, kaa lapa zaraa te ir te nav, tu esi vienkaarssi
nekas!!!!
 Adriana_L  2004-09-02 19:38 
Var jau buut, ka tagad tev neesmu nekas, bet citiem gan esmu kaut kas!!!
 Nefertiti  2004-09-13 22:00 
Vai Adriana_L ir taa, par kuru tu raksti?
 sauleskalns  2004-09-16 07:12 
Es rakstu par juutaam, par vinnu nee! kam lieki teereet laiku:)
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?