Šaušalnieka monologs.

Atplēsts iekuram kā tāss
ne vairs citu ko - tik degt
cūkai biezas četras ādas
bet man nav ko virsū segt.

Tur tu iesi, tas tu būsi
nullveidīgais svepst
pietuvojies ugunsmēlej,

jāpūš, jāpūs negrib , negrib
paskat, nu jau dziest!

Bet no senām bērnu dienām
zinu triku vecu
(jāpaspļauj pa kreiso plecu)
domāts darīts - negaidīti
nulles āksts . . . . . .
. . jau liesmo ! (glīti)