Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Astoņas balles pēc Rihtera skalas

Kalns dus un zilgmes šķeļ
Raupjās krūtis pret debesīm ceļ.
Gludina mākoņus, ducina pērkonus,
raida uz zemi simtiem zibeņus.

Vējš, kas no jūras uz krastu pūš
Kaisles noburts drebina kokus.
Zeme drumstalās drupdama elš
No mājām veido bultas un lokus.

Brīdī, kad sāksies ilgstošais karš,
Simtgade - sprīdis ne tuvi tik garš
Netrāpīt ņirbošo bultu krustugunīs,
Paņems visu kas bija un neatgriezīs.
Viedokļi par dzejoli
 klusaisMiileetaajs  2013-01-31 22:02 
Tagad jau zemestrīces ballēs vairs nemērot. Esot kaut kādas zolitūdes, vai kaut kā
tā...
 Plaanpraatinjsh  2013-02-01 09:18 
Lasīju par Simtgadu karu?
 pareizais_virziens  2013-02-01 10:02 
KlusaisMiileetaaj mūsdienās daudz ko vairs nedara....
Plaanpraatinj nelasīju, bet
klausījos Юрий Визбор -
Телефонный
разговор
 Naktsvijole_es  2013-02-01 14:10 
[Neko,tikai pabrīnās,ka kM nav pamanījis raupjās krūtis]:D
 ofni  2013-02-01 17:08 
Pēc dabasmācības:
1. kalns nevar ducināt pērkonu
2. Kalns nevar raidīt
zibeņus

Pēc loģikas:

Kalns nevar raidīt uz zemi zibeņus, jo kalns ir zemes
daļa.

Bet tā visumā salasāms ar decibelu piēgaršu.
 pareizais_virziens  2013-02-01 21:22 
Ofni, BRAVO, BRAVO, BRAVO(aplaudēju kājās stāvot)!!!
 i667  2013-02-04 01:25 
jā , diez kas nav.... dabaspētnieks- dzejdaris i bio
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?



Lietojam sīkfailus, lai personalizētu saturu un reklāmas. Sapratu