Cīruļbērnam.

Dzīve grūtā
Kā misija skaista-
Ar sirdi kausēt ledu dvēselēs
...un atmet vārdu-nāve
Tās valodā Tu netērē...

Tu proti ziedēt bargās ziemās,
Kad citi brāzmās saļogās
Tu priecē nosalušos,kailos apsedz-
Tas taču varoņdarbs-šīs zemes sāls.

Tad dari to un,dziesmu dziedot,
Kad savas vārsmas ieskandē
Nav lielāka par vārda spēku,
Kas dzīvi krāsās ieskicē...

Un cīrulim nav vārnas dziesma-
Tas mūžu mūžos ierakstīts.
Bet daudzi dzīvo,vārnās klausās
Pat vistas klukstēt sāk,kad cīrulis ir jāpārspēj.

To jāpieņem,kad vārnas ķērkšana ir skaļa-
Tā tikai dzīves dabiskuma daļa.

.......

Mazs cīruļbērns jau augstu gaisā
Pret sauli rītā savu dziesmu vērš
Viņš spējīgs uzlidot tik augstu,augstu,
Jo nespiež viņu zemē grēks.

...Bet lielā vārna zemā korē sēž...
Un ķetnās zagtu laupījumu sargā...