kragnerīta* saksofons

skalojas čuksti
krastmalas viļņi rāpo
apgāztas laivas rupucis
vakara nirvānā grimst
kleita plandās gar slaidām meitenes kājām
un tukša kragnerīta bundža
smiltīs priekšnojautu signāldziesmu zib
halucināciju karogs
aizklājis kā parandža seju
atver logu pazaudēto mirkļu lietusgāzēm
ducis zirgu aizauļo virs zemes soļus trīs
no jūras iznirst milzu zābaks
tas liesmo zaļās ugunīs
un atver trejus žokļus plati vaļā
šauj torpēdas ar jātniecēm no melna svina
sprāgst gigantiska salamandra debesīs
un asinssarkans mazu zirneklīšu lietus līst
viscauri rozā gaisma lāso
balto tanku mēļi sārtu krāso
uz sešām truša kājām lecot
tanks traucas tieši jūras putu prērijā
kā kaujas laukā mīnām cit pēc citas sprāgstot
šķīst asinsvadi meitenei starp krūtīm
un šķiļas kaucošs zibošs saksofons
ar vijīgām un samezglotām kustībām tik lēnām lēnām
krīt kleita smilšu liedagā
bet ceļas skaistule arvien jo augstāk
un saplūst salamandras lokanajā tēlā
starp tumsā iedziestošiem kosmoplāna spārniem
kļūstot vien par gaišiem blāzmojumiem tāliem
vakarblāzmas apspīdētu krasta viļņu čukstos
skumja saksofona apdziedātiem


___
*kragnerīts - ēterisku metālu sakausējums, dabā sastopams viegli dūmakainu zemu mākoņveidīgu gāzes formējumu veidā, ļoti jūtīgs uz domu elektromagnētiskajām svārstībām, intensīvas apziņas aktivitātes tuvumā var pat koncentrēties cietvielas objektos