Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Rudens dziesma Ivetiņai.(1)

Sen dzērves prom, tik lapas gaisā lido,
Pa pirmo sniegu kaķu bariņš slido.
Bet istabā jau pazib pirmās kodes,
Nu gluži tā kā zibenīgas lodes.
Mēs esam divi šajā mīlas peklē,
Un zinām ko kurš tagad kaisli meklē,
Es galvu iespiežu starp krūtīm tavām,
Un paklausīgi ļaujos mīlas skavām.
Viedokļi par dzejoli
 Plaanpraatinjsh  2012-11-03 10:58 
Ooo!Sen neredzēts autors atkal parādījies,bet Ivetiņa kā vienmēr blakus. Skaista
mīlas lirika,nav ko piebilst,viss naturāli izklāstīts stingrā pantmērā un atskaņās.:)
 cointreau  2012-11-03 14:02 
[ ar atgriešanos!:)]
 ZARNU_MAISS  2012-11-03 15:43 
Jūtama spēcīga pozitīvā enerģija.
 klusaisMiileetaajs  2012-11-03 18:06 
Nav viņ
 klusaisMiileetaajs  2012-11-03 18:07 
Nav viņš laikam vēl to savu Ivetu dabūjis gar zemi. :)))
 esome  2012-11-03 18:34 
mazliet jāpasmaida par kodēm kā lodēm...
 kavalieris1  2012-11-03 19:29 
Čarlandriku..! :D :D :D
 ali_ments  2012-11-04 13:10 
Priekšpēdējā rinda ļauj iegrimt pārdomās, kuru galvu autors minējis?
 assortina  2012-11-04 20:39 
Vai ta kodes pa ziemu ar lido?? Es biju domājusi, ka tikai vasarā!! Bet dzejs
aizkustinošs! Piekrīt Plānprātiņam!:)
 puteklic  2012-11-05 08:27 
A, kur var tik infantili?! Izlasīju un pārgāja gribēšana.:DDD
 Naktsvijole_es  2012-11-05 11:28 
[klusi smej]ir nu gan viens paklausīgais..:D
 klusaisMiileetaajs  2012-11-05 19:16 
Es arī esmu paklausīgs! Reāla dzeja.
 baalzams  2012-11-05 22:44 
ja jau dzejsam ir numerācija (1), tad tak sagaidīsim turpinājumu ar varoņa galvas
atbrīvošanu no mīlas skavām?
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?