Mazliet pa jokam, bet patiesi...

Un kad beidzot mans prāts sāks domāt akurāti
Visi šie vārdi, kas gadiem krāti
Kam man tie domāti, teikti tāpat par velti
Visas tās atmiņas, tik daudzas patīkamas un ne tikai ainiņas
Un it kā... Nav jau ne vainas viņaam, tikai gribas zināt
Pie kā tas viss aizvedīs, vai kāds man ceļu parādīs?
Kā gribas tā vienkārši, uz stabīlas takas nostāties un pārejo visu piekāst
Priekā... Uzsaukt tostu, kad ir lidz galam, kas iesākts
Tas nieks tāds, ne es viens tāds
Kam prātiņu dažkārt drūmas domas māc, un nevajag jau uzreiz aprunāt

Un pie reizes... Te nevar saprast nepareizi
Personīgs messedžs visiem tiem, kas aiz muguras dirš vien
Salagas jūs esat, bijāt un būsiet! Un zinat takš paši, kur visi varat iet!
....