Dzejoļi par mīlestību Dzejoļi par pavasari Dzejoļi par vasaru Dzejoļi par rudeni Dzejoļi par draudzību Dzejoļi par jūru Ziemassvētku dzejoļi Dzejoļi par skolu Dzejoļi par naudu Dzejoļi par Latviju Dzejoļi par ziemu

Iesaki dzejoli draugiem:

Vēlies iepazīties?Iepazīšanās portālā oHo.lv Tevi gaida vairāk nekā 100'000 cilvēku, kuri arī vēlas iepazīties!

Portaskabalas upura loks

autors: _deggunnoiser_ [dzejoļi]

vēršu dunoņa
uzspurdz debesīs kraukļu bars
kūp smilšu putekļu mākoņi
un savelkas muskuļu stiegras
nenovēršamo gaidot
pie aizas
pie stindzinoši stāvas likteņa pavērsiena sienas

...un tavi sirdspuksti tajā apskāvienā
nojautas atvairoši ar iemidzinoši saldu smeldzi...
tas apskāviens atstāja manī rētu
kā ar nokaitētu karstu dzelzi
kad iezīmē vērša piederību baram
iezīmēja manu piederību karam
ar tuksneša svelmi
ar sausumu tavu avotu izslāpušās krūtīs
līdz aizai
kurā mans spīts mani sūtīs
uz tikšanos ar dieviem
Portaskabalā
zem visuma balsta dimensijām
hologrammu matricas plaknē
uz dunošās pārpasauļu marmora grīdas
starp ciklopu, kentauru, nimfu un eņģeļu kauliem
karā ar sausumu dvēseles izbadējušam stādam
tavu asaru aplaistītam nožēlas skumju ziedam
rūgti debešķīgi eksotiskam
Portaskabalas vēršu sabradāšanai lemtam
tuksneša upurim zaigojošiem kraukļiem
no Liras zvaigznāja.

sārta blāzma aizmiglo acis
un vējš apstājas pusvārdā
laika lietuslāses pēkšņi uz otru pusi līst
un es atgriežos mirklī
pie tava skūpsta
uz manas izkaltušās sirds,
kurā nu jau cita debesu būtība dīgst -
jo tagad zinu,
ka manas alkas tavā Liras zvaigznājā apmesties drīkst
kā zaigojoši kraukļi
pār Portaskabalas tuksneša laukiem,
kad visuma matricas greizie spoguļi plīst
un izgaist dunošie vērši
par krāsainiem moskītiem sīkiem
tad pārvēršas par smaržu tavos matos
un mana aizmirstība ir tava smaida dzirksts,
kad cauri zvaigžņotajai prizmai uz tevi skatos
kad ar kosmiska noslēpuma jēgu apveltīts kļūst
tavs pāri lūpām nogūlušais rožainais pirksts
ar Portaskabalas maģisko gredzenu rotāts.

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
laukroze	2012-10-09 21:51
iespaidīgi ..patī, kaut arī garš ..;)
Plaanpraatinjsh	2012-10-10 07:23
Jā,vēršu problēma ir aktuāla,jo izjūtam liellopu gaļas trūkumu.
laumalallaa_	2012-10-10 08:44
Esmu palasījusi atpakaļ šejienes dzejojumus, kopš te piereģistrējos. Arī šī dzejnieka,un ar nožēlu jāatzīst,ka lielākoties mani Tavi darbi nav uzrunājuši, d-g-n, jo maz ko tajos saprotu, šķitās mākslīgi "saviņķelēti" ka tik sarežģītāk. Varbūt vajadzēja pārlasīt... Taču tagad pirmo reizi apstulbu... nepārprotami sajūtot īsta Dzejnieka dvesmu. Jā, šie kreativitātes gabarīti (gara lidojums un izteiksmes oriģinālie dekori) augstu pārsniedz arī talantīgāko Pegaza dīdītāju līmeni šeit. Bet varbūt (lai skan nekategoriskāk) oriģinalitāte Tev vienkārši te piešķir īpašu nišu... nevis jumtu. Žēl tikai, ka dažkārt tieši dekoru pārbagātība un nemotivētība (manās acīs) novērš uzmanību no gara lidojuma... (būs jāpalasa vēl iepriekšējie darbi)
taalais_sakura	2012-10-10 10:18
Spilgti,skaisti un nesasniedzami...kā Vega.
Naktsvijole_es	2012-10-10 16:04
Ir kur izpausties iztēlei...trauksmes un maiguma skaujās..:)
klusaisMiileetaajs	2012-10-10 16:54
Fū, kā nomocījos, kamēr līdz beigām tiku..!
DDT	2012-10-11 21:59
.
elle_errante	2012-10-11 22:30
Reizēm dzeja ir vairāk nekā vienkārši dzeja..
_deggunnoiser_	2012-10-18 16:01
pateicos par atsauksmēm un lasījumiem :) it īpaši, daiļrunīgais DDT lika manām dvēseles dzelmēm ievibrēties fatāla monumentālisma nojautu spriedzē... :[ ..dzeja, rotaļa, dekorācijas.. ...parasti domu un sajūtu videi raksturīga saprastības, pussaprastības un nesaprastības virtuāltelpiska sintēze - sava funkcionalitāte ir tiklab radikālai selekcijai, kā antiselektīvam izplūdumu un atmosfērismu pieļāvumam.. tā ir milzīga dzejas priekšrocība - operēt ar domveidolu pieskārieniem, nevis tikai formulējumiem; tomēr bez punktveida skārieniemir vēl arī mākoņveida skārieni - un tad nu šajā sakarā: var gadīties, ka aizraujoties (protams, pamatoti) ar simbolīgu lakonismu dažkārt padziest uztveres gatavība attiecībā uz transcendentnetveramīgu atmosfēriskumu... bet vienmēr iepriecinoši manīt ļaudis domāt un just spējīgus - vēl vairāk, ja viņi šo spēju nepatur noslēpumainā klusumā tītu... :)
taalais_sakura	2012-10-18 16:26
Vienmēr ir patīkami iepazīt šī autora devumu arī uz "bis",kas vienmēr ir kā kairinoši radoša pēcspēle(varbūt priekšspēle nākošam uznācienam)dzejolim,ko arī ir vēlēšanās nobaudīt.

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!