Saruna ar rūķīti

autors: pidulis [dzejoļi]

Es kāpju pa trepēm
Un kāpienus skaitu:
Vēl vakar bij mazāk,
Bet šodien tik daudz!
Mazs rūķītis lēkā
Un neganti smejas:
Es skatos no augšas,
Tu skaties no lejas -
To kāpienu nav jau,
Nemaz ar tik daudz,
Tu vienkārši pārāk
Platumā audz!
Tu, rakari mazais,
Tev galvā ir spaļi!
Vai tiešām par visu
Jākliedz tik skaļi?!
Tev teikšu pa kluso,
Ka lieta ir tāda:
Es platumā augu,
Lai nostieptos āda,
Lai nebūtu auksti
Ziemas salā,
Lai grumbas nemestos
Deguna galā.
Lūk, tā … Galu galā!

<< uz saturu

nejaušs dzejolis

nākamais dzejolis >>

Viedokļi par dzejoli
klusaisMiileetaajs	2012-09-03 17:03
Pazīstu vairākus džekus, kuriem ne tikai ar rūķīšiem, bet arī ar visādām raganām, troļļiem un citādiem velliem ir atšķirīgs viedoklis un arī citādi ir negatīva emocionālā disonanse.
Naktsvijole_es	2012-09-03 19:47
Saturīga saruna,jauka..:)
taalais_sakura	2012-09-03 20:37
Rotaļīgs,raits kāpiens pa karjeras kāpnēm.
__puuce__	2012-09-03 22:15
... optimistiska uztvere... pasmaidīt liek...:)
assortina	2012-09-03 23:01
Ļoti jauki pateikts! :)
puteklic	2012-09-04 12:21
:)
Plaanpraatinjsh	2012-09-05 09:10
Paliek tikai neskaidrs;vai pa trepēm notiek kāpšana uz leju vai uz augšu?:)
elle_errante	2012-09-06 18:25
A bet foršs!:)
vanadziene56	2012-09-06 22:11
Vo, vo, vecumdienās ne viens vien aug platumā, tas tiešām krunkas izlīdzina! :))
de_Boharne	2012-09-10 01:26
Jauks.
sarma7	2012-09-12 23:33
:)

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!