Es padodos (veltījums ******)

Katram reiz nākas kļūdīties dzīvē
Un zaudēto draudzību kopā līmēt.
Tādos brīžos ir labāk klusēt,
Jo nekādi vārdi vairs nevar līdzēt.
Bet dēļ tādiem sūdiem negribas draudzību zaudēt,
Tad tu visu savu sūda dzīvi sāc lādēt.
Tu vari nomesties ceļos un teikt - piedod,
Bet draugam po***, viņš vēl gatavs būtu tev pa purnu iedot.

Viss ir OK, tu man mierīgi saki,
Bet es pilnīgi jūtu, kāda no taviem vārdiem nāk smaka.
Tu atkal izej ielās un nod*** mani,
Es nesaprotu, kur tu tik reibīgs reizēm būt vari!
Bļ***, pie velna, ko tu dari,
Kādus sūdus tu atkal vāri?
Bet tu tikai stulbi man virsū posī
Un kārtējo reizi saki - es neatceros, sorry.
Es zinu, ka tas viss ir tīrie meli,
Bet tas ir vieglākais, ko tu pateikt vari.

Tagad es zinu, ja draugs saka - sorry, es neatceros,
Tas nozīmē, ka es viņa barā neiederos.
Tad jau labāk es eju viens un piedzeros,
Nevis pielienu un kaklā karos.
Karoče man po***, ej tak tu di***,
Man pie vienas vietas, ka mūsu draudzība irst.