Par princesīti un mani.

autors: Agate [dzejoļi]

Naivo princesi zibeņi spārda,
Akli šī princese glābējus gaida
Ik rītu, kad debesīs redzu liesmu,
Es ceru uz vēlvienu rītdienu.

Manās acīs nav spēka un goda,
Iekāres līkloči domas man jauc
Un stulbi ir aizstāvēt drauga godu,
Kad patiess vairs nav pat pašam savs vārds.

Rit diena no dienas, bet zibens vēl sper,
Es nejūtu sāpes, bet pakrūtē dzen
Vērojot princesi mokpilnās sāpēs
No jauna tai palīdzēt apņemos.

Skatos es zemē un lūdzos es Dievu
Cik vientuļš šai pasaulē liekas man rīts
Tik cerību aklu es ieraudzīt ceru,
Ka šis rīts ir tukšāks par rītrītu.

<< uz saturu

nejaušs dzejolis

nākamais dzejolis >>

Viedokļi par dzejoli
baigi_labais	2012-03-29 23:29
..Tib!?? ...tik nesaki,ka Tā esi-TU!?
lapsu_aacis	2012-03-30 00:04
WTF?! kurj te = dzeja???
klusaisMiileetaajs	2012-03-30 06:34
Goč špendel, bez liekas ņirgšanas, dzejolis ir par lapsu_aacis! :) Pa nopietnam!
Plaanpraatinjsh	2012-03-30 08:08
Pavasaros galvā mēdz valdīt zināms haoss.
voldemaars	2012-03-30 09:29
Šite vairāk galvā maldījusies sirdsapziņa, nez ko autore sagrēkojusi???
laukroze	2012-03-30 10:52
dzejas nav, tik pantiņu savārstījums..:)
hefny	2012-03-30 10:59
labāk paskaties debešis un sajūti sauli,-tā dod apskaidrību,spēku,cerību un prieku!
mazaa_burve	2012-03-30 13:00
Gribējās saskatīt dzeju, bet neizdevās.
dainisd	2012-03-30 19:43
Nu šoreiz jāpiekrīt pat Lapsu acīm dzejas te nav,
assortina	2012-03-30 19:57
Drūmi!
maija100	2012-03-31 02:10
Man patika, paldies autorei:)
de_Boharne	2012-04-02 12:40
Mīļš bērns, bet dzejas te šķiet, ka nav.

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!