Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

BASĀM KĀJĀM

BASĀM KĀJĀM

Papēdis nolūzt pilsētas vidū,
Vakarā, kad jau darbnīcas ciet.
Nāksies man tā, bez papēža klibot,
Vai varbūt basām kājām pat iet.

Paskatos es pie tuneļa režģos.
Cik gan tur papēdīšu bij` rauts!
Ja kāds kurpnieks reiz pavērtos lejā,
Salasīt spētu detaļu daudz.

Laiks tik silts, pašā vasaras vidū.
Paņemu rokās apavus es.
Kleitiņu cilā vējš, sākšu lidot!
Basās pēdas pa ietvi man nes.

Nu un kas, ka uz mani jau skatās!
Katram ir dzīvē kaut reiz gadījies.
Papēdis? Nieks! Smaidiņš vīd lūpās manās.
Viegli iet - vasara, ne ziemas sniegs.
Viedokļi par dzejoli
 lapsu_aacis  2011-11-20 05:56 
nu, kaapeec tu meegjini vienaa dzejaa sabaaziit iekshaa veselu networku?! nje riba
nje mjasa sanaak, ibo nevar saprast, kas turj galvenais!
 klusaisMiileetaajs  2011-11-20 09:15 
Bet es atkal sapratu, ka dvēselē Aija ir kaislīga vuāriste. :)
 Plaanpraatinjsh  2011-11-20 10:04 
Nolūzušais papēdis - sīkums, man ir gadījies arī ar plikām kājām pārnākt mājā.
 straume22  2011-11-20 22:00 
Šlāgers.Labs.
 i667  2011-11-20 23:54 
grafomānisms- dzejolis nulle
 lauvene4  2011-11-22 16:37 
Aijas tekstu lidojošais vieglums jau arī labi ir piekļāvies tāda paša veida
melodijām.
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?



Lietojam sīkfailus, lai personalizētu saturu un reklāmas. Sapratu