Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Tik viegli.

Tik viegli, vien pa smilgu skarām iešu,
Pa tīmekļiem, kas pirmā salnā mirdz.
Ko gan es īsti toreiz pazaudēju,
Kad sadrupa pa gabaliņam sirds?

Kad sapņi sadeg, pāri paliek pelni
Un vējš tos vieglu elpu projām pūš,
Un var jau būt – ir dzīve tikai maldi,
Kā ugunis, kas sauc un pieviļ mūs.

Tik viegli, it kā stars pār smilgām iešu,
Tik viegli, kā pat domas nelido...
Drīz sniega pārslas aizputinās taku,
Un tad jau neviens nepamanīs to.
Viedokļi par dzejoli
 klusaisMiileetaajs  2011-10-21 22:39 
Nu jau tikpat sērīgi kā bariss te sāc..! :)
 Virgin  2011-10-21 22:52 
Skaisti tavi dzejoļi.Sen te tādus neesmu lasījusi.Paldies.
 lapsu_aacis  2011-10-21 23:09 
ts paC ,kas visos paareejos darjbos.
smuki sariimeeti panti.
vien nelaime
taada,ka tie irj salti unj neliimeejas kopaa.


teU bi haikas rakstiit.
 mmagda  2011-10-22 00:38 
Sirsnīgi, skumji, bet viegli.
Un silti, un labi salīmēti :)
 meenesakmens  2011-10-22 01:10 
patīk!
 assortina  2011-10-22 17:24 
Maldugunis ir neatņemama dzīves sastāvdaļa! Patika!
 lidzina15  2011-10-22 19:43 
Motīvs ,protams ,dzirdēts,bet tāpat skaisti!
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?