Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

MĪLAS NAKTS

MĪLAS NAKTS

Manas lūpas kvēl pēc taviem skūpstiem,
Sirdij pukstot krūtis cilājas,
Vakarvēja dziesma slāpē čukstus,
Kurus čukst man lūpas tavējās.

Kaisās tālēs ugunskura dzirkstis,
Sakļāvušies stāvam abi mēs,
Slīd pār manu blūzi tavi pirksti,
Nespēju tiem atturēties es.

Zvaigžņu sega, zāle mums zem kājām,
Ugunskurs -tie mūsu mīlu redz.
Mēs par jūtām nemaz nerunājam,
Sirdis kvēlas jūtu liesmas dedz.

Rīta gaisma atsedz kailos stāvus,
Ugunskurā lēnām ogles dziest.
Esmu iesnaudusies rokās tavās,
Tu uz mani maigi noraugies.

Skūpsti, glāsti, ugunskura liesmas,
Lūpas kaistošas pēc kaislās nakts,
Atkal rodas vārdi jaunai dziesmai,
Es tos dziedāšu, kad mīļais skars.
Viedokļi par dzejoli
 klusaisMiileetaajs  2011-10-19 11:12 
Pēc ilgiem laikiem atcerējos erekciju. Eh, jaunība, jaunība..!
 Plaanpraatinjsh  2011-10-19 13:14 
Traki Tev,klM.DDD
 klusaisMiileetaajs  2011-10-19 13:35 
Nav traki.Ir interesanti! :DDD
 sssusurs  2011-10-20 12:10 
shlaageris + atbilstosha publika! :D :D :D
 straume22  2011-10-20 14:51 
Jauka dziesma:)
 DrRestart  2011-10-21 00:19 
nu viss.kā pieklājas..
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?



Lietojam sīkfailus, lai personalizētu saturu un reklāmas. Sapratu