Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Laiks...

Katra diena kā pēdējā liekas
un lietas laiks noliek pie vietas
viens mirklis un pietrūkst man elpas
pamostos projām no laika un telpas

brīnumi gan un tauriņš man delnā
virs ūdens viss zaļgani zils
lidinās kaijas un zivtiņas peldas
skatiens man neviļus ūdenī veras
vēl solis uz priekšu
kritiens tad jūrā...

laikam apnika spēlēties laikam
tas sāka plūst ierastā ritmā
tik-tak tik uz priekšu
un skats, kas aiz loga jau rāda man ziemu
Viedokļi par dzejoli
 lapsu_aacis  2011-10-17 00:54 
ja iri leceejs tad lec. naU ko te miinjaaties, ibo aiz tevis jau rinda izveidojusees!
 Plaanpraatinjsh  2011-10-17 08:28 
Ir rīti kad šķiet - gals klāt,bet kad izstaigā bodi viss atkal savās vietās nostājas.
 Harijs_Kruuze1955  2011-10-17 08:33 
Pie mums kritiens jūrā, sperot soli no krasta sevišķi traģisks neiznāks, drīzāk
otrādi.:))
 straume22  2011-10-17 08:44 
A man pie vienas vietas(dungo)A man, a man...(ada zeķes, ziema mācas virsū)
 klusaisMiileetaajs  2011-10-17 10:27 
Solis grīļīgs - ļuri ļurā,
Eju es, līdz krītu jūrā.
:))
 Naktsvijole_es  2011-10-17 14:01 
Dienu kaleidoskopā...
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?