Vientulība kā...

autors: rubberdoll [dzejoļi]

Vientulība kā miglā,kura maldāmies mēs.
Vientulība kā vējš,kas pūš,bet neizdzēš.
Vientulība - mūžība sekundē,
tā pārtiek no laika,
no laika ko pavadām vienatnē,
kad priecīgs smaids saka mums "nē".
Kad sēžot tumsā un klusumā,
vientulības klātbūtne plēš.
Bet kas ir vientulība?
Un vai tā tiešām mūs neizdzēš?

<< uz saturu

nejaušs dzejolis

nākamais dzejolis >>

Viedokļi par dzejoli
lapsu_aacis	2011-10-12 00:58
arii shitais irj kaut kaada songa interpreteejums. kaut ko turj puuta, pleesiija, da neizdzeesiija.
klusaisMiileetaajs	2011-10-12 01:29
Baigi filiozofisks.
Steamroller	2011-10-12 05:41
Vientuļš taurētājs ar bleķa tauri Aizsnaudies ir mastu priedes galā Mežu resurss Tālavā sen cauri Palicis viens koks tik lauka malā
Plaanpraatinjsh	2011-10-12 08:15
Vai nu Tavos gados par vientulības problēmām jādomā?
eugen	2011-10-12 08:38
Steam :)
Harijs_Kruuze1955	2011-10-12 09:52
Kad vienreiz saliks garumzīmes tā, lai var kaut ko saprast - sākot jau ar 1. rindu.
klusaisMiileetaajs	2011-10-12 10:50
Aizdomājos. Vientulība ir dabas parādība vai sociālās attiecības..?
rubberdoll	2011-10-12 21:52
reāli ,nav nekāda interpretācija :)

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!