Omulīgs starptautisks pārvadājums

Mēs šoreiz reisā divatā braucam,
Es, Akākijs, un latvietis Roma,
Vēl aizvakar kopā šņabi maucām
Ar Romu, kas arī pohās ir labā omā,
Vēl šofers mums trešais ir puskrievs Maris
Pasē rakstīts Maris Fiļipovs,
Līdzīgs prorabam vārds, kas ir Varis,
Kam atkal uzvārds Apse-Kerimovs.
Bet Maris paņēma slimības lapu,
Esot dzērumā stipri sasitis gūžu,
Teicu, pāries, ja uzliks šņabī,
Labi mērcētu marli slapju,
Bet viņš smēja, ka tā visu mūžu
Var staigāt, iedos kamēr vēl grupu,
Un aizgāja viņš pie iecirkņa ārsta,
Pie Hartmana vecā, kam simtam jau pāri,
Un tagad, guļot uz kušetes, stāsta,
Tam cik slideni mūslaikos trotuāri.
Tā mēs ar Romu, izbraucot Rumbulu,
Draudzīgi runājām par Mari un Vari
Un arī par dīdžeju Inesi Kombuļu,
Un vēl par dilušām pakaļas riepām,
Kas var neturēt līdz Veļikajiem Lukiem;
Triecām arī par sievām, treknām kā liepām,
Kā arī par pupīgiem skuķiem,
Kuras balso uz šosejas Daugavpils-Rīga,
Un, kuras redzot, ietrīsas dvēseles stīga