Dzejoļi par mīlestību
Dzejoļi par pavasari
Dzejoļi par vasaru
Dzejoļi par rudeni
Dzejoļi par draudzību
Dzejoļi par jūru
Ziemassvētku dzejoļi
Dzejoļi par skolu
Dzejoļi par naudu
Dzejoļi par Latviju
Dzejoļi par ziemu
nejaušs dzejolis Iesaki dzejoli draugiem: |
Sapnis piepildās
Vienā lietainā rudens pēcpusdienā,
Kad nikni lietus piles sitās logā, Pa istabu staigāju pliks, kreklā vienā, Bet dēls gulēja piedzēries krogā, Pret durvīm manām kāda dzejniece Ar galvu skaļi un draudīgi atsitās. Domāju, paģirās maldās kaimiņu zvejniece, Tad durvis ar blīkšķi vaļā atkritās... Un skatos, un savai neticu redzes maņai - Stāv durvīs sieviete galīgi slapja, bet stalta, Nemaz nav līdzīga nāburgu vecajai Taņai, Galva šķiet sirma, bet ieskatos, platīni balta. Nāc, meitene, iekšā, teicu, un nekraties! Mirkusi lietū tā bija un dubļos. Nost ģērbies, pie krāsns ej, stutējies! Par groku maksāsi latos vai rubļos..? Tad lūkojos vērīgi meitenes slapjajā sejā, Redz, atmeta viņa, naudas nav tai. Runāja dziedoši ne prozā, bet dzejā, Un beidzot pazinu, Lapsa tā taču lai! Groka litru, šņabis un aizpērnais medus, Izmeta smīnošā Lapsa kā nočaukst vien. Tad krita viņa tahtā augšpēdus Un teica, lai es šai blakus lien. Man jau divreiz jāsaka nebija, Jo plikā Lapsa tīksmē tur pīkstēja, Uz to brīdī lietus vairs nelija, Vecā tahta priecīgi čīkstēja...
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|