Padivikopā

autors: buni [dzejoļi]

Šī pasaule nav vientuļa,
Tā ir padivikopā.
Tik paskaties apkārt!
Saskati:
Jāņtārpiņi savus spilgtos dibenus berzē,
Rasa kā smejas, paceļoties pret sauli,
Jūra kā glāsta sausos krastus,
Tie padivikopā.
Pat visrūgtākā tumsa ar veldzējošāko gaismu,
Sārti kvēlojošais velns ar gaismas apmirdzēto Dievu.
Bet pats svarīgākais man,
Ka tava un mana sirds - PADIVIKOPĀ.

<< uz saturu

nejaušs dzejolis

nākamais dzejolis >>

Viedokļi par dzejoli
klusaisMiileetaajs	2011-08-28 11:40
Nu, super! Neviens to labāk nenoformulēs. :)
Harijs_Kruuze1955	2011-08-28 12:56
Būtu jau labi, ja tik vienkārši notiktu arī dzīvē - samūrē dažus vārdiņus kopā, un darīts.
mmagda	2011-08-28 13:36
Man patika! Tas nekas, ka tik vienkārši nenotiek arī dzīvē, bet sajūtas īstas.
assortina	2011-08-28 15:12
Ģeniāls dzejs! :)
lapsu_aacis	2011-08-28 16:05
unj akal jau -rusicismu transliteraacijas neveklaa integracija tekstos...
AIKONA	2011-08-28 16:32
citreiz klauvējas arī trešais))))
klusaisMiileetaajs	2011-08-28 18:09
Pareizi, Aikona! Un ne tikai klauvējas!
GedertsPiebriedis	2011-08-28 19:35
Iņ un Jaņ princips ir mūžīgs, par ko mēs atkal uzzinām šā jaunā literārā censoņa savdabīgi aizraujošajā darbā.
Plaanpraatinjsh	2011-08-28 22:06
Vienmēr vajag otro,jo ar vienu par maz.
Closing_Time	2011-08-28 22:39
labs gan
ZARNU_MAISS	2011-08-29 07:47
Jā, vientulību rada negatīvās enerģijas.

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!