Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Bekot

Aizved mani tur, kur bekas dīgst!
Man vienalga – saule spīd
Vai lietus līst.
Iesim blakus mēs
Pa šauro meža teku,
Meklādami savu lielo beku.
Un neviens mūs neredzēs un nedzirdēs,
Kad mēs pēkšņi
Iekritīsim papardēs...

Aizved mani tur, kur bekas dīgst...
Tur kur pāri galvām egles slīgst.
Viedokļi par dzejoli
 paakjis  2011-08-24 01:54 
nāk prātā tā vecā labā dziesma-,,iesim ,MIldiņ,mežā iekšā,sēnes neaug mežmalā``...
 mmagda  2011-08-24 01:58 
nuu, te jau gan izskatās pēc netikumības! :)
 ne_jau_taa  2011-08-24 02:21 
Ei, nu beidz! Tas viss ir pilnīgi tikumiīgi un pat pa latviskam!
 klusaisMiileetaajs  2011-08-24 06:46 
Milda sūnās klusu pīkst,
Kur tev, pāķi, beka dīkst?
:)
Sveiciens Dzimenē!
 Plaanpraatinjsh  2011-08-24 07:07 
Varētu jau,bet kas atpakaļ vedīs.
 AIKONA  2011-08-24 08:44 
man arī gribas uz mežu sēņot un tikai baravikas griezt))))
 Harijs_Kruuze1955  2011-08-24 09:19 
Tās ir dzejošanas sekas -
Cietas kļūst no mīkstām bekas,
Cepure un arī kāts,
Vaigi
tvīkst un samulst prāts...:))
 dzidrais8  2011-08-24 09:27 
Viss ir brīnišķīgi,bet vajadzēja turpināt.
 paakjis  2011-08-24 10:18 
pāķis atbild-savu beku
nespraudīšu es tak šeku
kur ir spļāvis
Pēters,Mikus
rafaēls un melnais tikus...
 paakjis  2011-08-24 11:41 
p.s.
KlM-vai ,,dīgst" nerakstas ar ,,g``?!
 klusaisMiileetaajs  2011-08-24 12:31 
A, fig viņu zina..!
 ne_jau_taa  2011-08-24 13:20 
klM, paldies par apsveicienu ! :))
 mmagda  2011-08-24 13:33 
pāķis sprauž tik jaunās, tiklās,
kurām actiņas vēl miklas,
jo no lielām viņam bail
-
Guntiņām, kur uguns gail!

Spirgsti, dīgsti, vecozēn,
un nespļauj akā, no kuras
pirms un pēc tevis vēl dzers, nevainīgais puisi!
 ne_jau_taa  2011-08-24 14:10 
:D
 tavssargs  2011-08-24 20:16 
Partizāņiem pašlaik labi, ir ko ēst.
 assortina  2011-08-24 21:01 
Pievienojos apsveikumam! Jautrs dzejs!
 sarma7  2011-08-25 07:40 
Nerātns dzejs!:)
 skrundenieks  2011-08-25 09:02 
tāds,,tautisks``,liekas:D
 ne_jau_taa  2011-08-25 17:34 
Ir, ir :)
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?